Asinsrites traucējumi (stāze), kas radušies pupu ādā un tesmeņa audos slaukšanas laikā, ir izplatīta problēma. Tesmeņa nekorekta ekspluatācija būtiski ietekmē piena ražošanu, dzīvnieku labturību un ganāmpulka vispārējo veselību. Pilnīgāka izpratne par pareizu slaukšanu un minētās problēmas pamatcēloņiem, tās fizioloģiskajiem mehānismiem un profilakses pasākumiem ir svarīga gan veterinārārstiem, gan piensaimniekiem.

Govs pups sastāv no pupa kanāla, kas nobeidzas ar gredzenveida slēdzējmuskuli, pupa cisternas, apkārtējiem audiem un ādas. Pupa kanāls, pa kuru piens slaukšanas laikā izplūst no pupa, darbojas arī kā infekciju barjera. Slaukšanas process ietver mehānisku vai manuālu pupa stimulāciju, kas nodrošina oksitocīna izdalīšanos no hipofīzes smadzenēs. Oksitocīns iedarbojas uz alveolu muskuļslāni, izraisot alveolu kontrakcijas un piena iespiešanu pupu cisternās, virzot to uz pupa kanāliem.

Sastrēgums (stāze), kas pazīstama arī kā pupu tūska, rodas, ja pupu audos notiek patoloģiska šķidruma akumulācija. Šis stāvoklis parasti saistīts ar slaukšanas procesu, un ir mehāniskas iedarbības rezultāts. Lai uzturētu slaucamo govju veselību un produktivitāti, izpratne par pupu tūskas etioloģiju un iespējamām sekām ir ļoti būtiska.

1. Fizioloģiskās izmaiņas

Tūskas veidošanās

a) Šķidruma uzkrāšanās: pārmērīgi augsts vakuuma līmenis, pārāk ilga slaukšana vai nepareiza pulsatora darbība var izraisīt paaugstinātu asinsvadu caurlaidību pupu audos. Tas noved pie šķidruma noplūdes intersticiālajās telpās, kā rezultātā rodas tūska.

b) Iekaisuma reakcija: agresīva mehāniska iedarbība un no tās izrietoši audu bojājumi var izraisīt iekaisuma reakciju. Bojātajā vietā sākas iekaisuma mediatoru izdalīšanās, kas izraisa turpmāku pietūkumu un diskomfortu.

a) Kapilāru plīsums: augsts vakuuma līmenis vai ilgstoša vakuuma iedarbība var izraisīt pupu audu kapilāru plīsumu, izraisot asiņošanu un zilumu veidošanos pupu ādā.

b) Šūnu bojājumi: atkārtota pastiprinātā mehāniskā iedarbība traumē epitēlija šūnas, kas izklāj pupa kanālu un pupa ādu. Dabiskie pupu aizsargmehānismi ir apdraudēti.

a) Pietūkums: skartie pupi, šķidruma uzkrāšanās dēļ, izskatās lielāki nekā parasti un ir redzami pietūkuši.

b) Apsārtums un karstums: pups var būt apsārtis un karsts. Tas liecina par iekaisumu un palielinātu asiņu pieplūdi pupa ādā un audos.

Pupu ādas tvirtums

a) Paaugstināts tvirtums: tūskas un iekaisuma reakcijas dēļ pups izliekas cietāks vai tvirtāks nekā parasti.

b) Apgrūtināta slaukšana: cietākam pupam ir grūtāk precīzi uzlikt slaukšanas stobriņu, kas var novest pie nepilnīgas izslaukšanas un turpmākiem sastrēgumiem pupu ādā.

3. Funkcionālie traucējumi

Piena plūsmas obstrukcija (bloks)

a) Sašaurināts pupa kanāls: tūska izraisa pupa kanāla sašaurināšanos, kavējot piena plūsmu, tāpēc noved pie nepilnīgas izslaukšanas.

b) Vairāk atlikušā piena: nepilnīga izslaukšana noved pie palielināta piena atlikuma tesmenī, kas var kļūt par tesmeņa infekcijas riska faktoru (mastīts).

Sāpes un diskomforts

a) Sāpes: pietūkums un iekaisums govīm rada sāpes un diskomfortu, izraisot nevēlēšanos “atdot” pienu.

b) Uzvedības izmaiņas: ja govij sāp, viņa kļūst nervoza, ir nemierīga slaukšanas laikā, nosviež aparātu un mazāk ēd.

4. Sekas un komplikācijas

Mastīta risks

a) Paaugstināts mastīta risks: pupu audu bojājumi un nepilnīga izslaukšana rada vidi, kas veicina baktēriju augšanu, palielinot mastīta risku.

b) Infekcijas ceļi: traumētās epitēlija šūnas un bojāti kapilāri var kalpot par infekcijas vārtiem, izraisot saslimšanu.

5. Piena kvalitāte un daudzums

a) Samazināts piena daudzums: sāpes un diskomforts izraisa izslaukuma kritumu.

b) Piena kvalitāte: iekaisums izraisa somatisko šūnu skaita (SŠS) palielināšanos pienā, negatīvi ietekmējot piena kvalitāti un saimnieka ieņēmumus. 

Asiņu sastrēgums un tūska pupu audos atstāj negatīvu ietekmi uz govs slaukšanas procesu. Iemesli - pupa mehānisks bojājums un govs fizioloģiskā atbildes reakciju uz šo situāciju. Kā tas notiek?

1. Pupa kanāla sašaurināšanās

Tūskas izraisīta audu kompresija

a) Pietūkums: šķidruma uzkrāšanās (tūska) pupa audos izraisa pietūkumu, kas saspiež pupa kanālu, padarot to šaurāku.

b) Obstrukcija: sašaurināts pupa kanāls kavē piena plūsmu, izraisot lēnāku vai nepilnīgu piena izslaukšanu.

2. Traucēta piena “atdošana”

Sāpes un diskomforts

a) Sāpes: iekaisuma un tūskas dēļ, kas rodas sastrēguma rezultātā, dzīvnieks izjūt ievērojamas sāpes, tāpēc govs nevēlas “atdot pienu”.

b) Reakcija uz stresu: sāpes un diskomforts izraisa stresa reakciju. Stresa laikā izdalās adrenalīns, kas kavē oksitocīna izdalīšanos. Oksitocīns ir hormons, kas nepieciešams piena atdevei. Oksitocīna inhibīcija apgrūtina piena plūsmu.

3. Palielināts piena atlikums

Nepilnīga izslaukšana

a) Piena atlikums: obstrukcijas un apgrūtinātas piena atdeves dēļ, slaukšanas process ir nepilnīgs, un tesmenī paliek vairāk piena.

b) Piena stāze: kad tesmenī paliek par daudz piena, iespējami vēl lielāki sarežģījumi – piena stāze. Piena stāze apgrūtina turpmāko slaukšanu un ir nopietns mastīta riska faktors.

4. Pupu audu bojājumi

Epitēlija un kapilāru bojājumi

a) Šūnu bojājumi: atkārtots, pārmērīgs mehāniskais kairinājums un sastrēgumi audos sabojā epitēlija šūnas, kas izklāj pupa kanālu, kavējot šūnu darbību.

b) Zilumi un asiņošana: var rasties arī kapilāru plīsumi (zilumi), kas izraisa ilgstošākus audu bojājumus un iekaisumu, papildinot obstrukciju un dzīvnieka diskomfortu.

a) Samazināts piena daudzums: obstrukcija un traucēta piena atdeve ietekmē piena daudzumu katrā slaukšanas reizē.

b) Kumulatīvais efekts: laika gaitā, atkārtotas nepilnīgas izslaukšanas epizodes pupu bojājumu dēļ var izraisīt kumulatīvu ietekmi uz izslaukumu, ievērojami samazinot to.

6. Paaugstināts mastīta risks

Infekcijas risks

a) Baktēriju augšana: pārmērīgs piena atlikums tesmenī un bojātie pupu audi rada vidi, kas veicina baktēriju augšanu, palielinot mastīta risku.

b) Iekaisuma reakcija: mastīts vēl vairāk apgrūtina slaukšanu, jo izraisa papildu pietūkumu, sāpes un lielākus audu bojājumus.

1. Mehāniskie faktori:

a) Slaukšanas iekārtas iestatījumi: nepareizs vakuuma līmenis vai pulsatora darbība pārmērīgi noslogo pupus un izraisa sastrēgumtūsku.

b) Pupu gumijas: nolietotas vai slikti piegulošas pupu gumijas izraisa nevienmērīgu spiediena sadalījumu visā pupa garumā, veicinot audu tūsku un sastrēgumus.

a) Oksitocīns: nepietiekama oksitocīna izdalīšanās izraisa nepilnīgu piena atrietināšanu, izraisa tā aizturi ar sekojošu audu šķidruma sastrēgumu.

b) Izmaiņas asinsvados: forsēts asiņu pieplūdums pupam var izraisīt sastrēgumu asinsvados, īpaši, ja ir traucēta venozā atplūde.

a) Slaukšanas biežums: ražīgāko govju reta slaukšana izraisa spiediena pieaugumu tesmenī un palielina pupu sastrēgumtūskas risku.

b) Higiēna: slikta higiēnas prakse bieži noved pie mastīta, kas saasina situāciju izraisot sastrēgumus asinsvados iekaisuma un pietūkuma dēļ.

Mehāniskajiem faktoriem ir īpaša loma pupu sastrēgumtūskas attīstībā slaukšanas procesā. Šie faktori galvenokārt attiecas uz slaukšanas iekārtu funkcionalitāti un iestatījumiem, kā arī uz iekārtas tehnisko stāvokli, un detaļām, kas ir tiešā saskarē ar govs pupiem. Šo faktoru lomas izpratne ir būtiska, ja vēlamies izvairīties no pupu sastrēgumtūskas attīstības un nodrošināt efektīvu un humānu piena ieguvi.

Slaukšanas iekārtas iestatījumi

1. Vakuuma līmeņi

a) Optimāls vakuuma līmenis: vakuuma līmenim slaukšanas sistēmā ir īpaši svarīga loma efektīva slaukšanas procesa nodrošināšanā. Standarta vakuuma līmenis parasti tiek iestatīts no 40 līdz 48 kPa. Ja vakuuma līmenis ir pārāk augsts, tas izraisa pārmērīgu slodzi pupiem, izraisot audu tūsku un asiņu sastrēgumus. Bet daudz kas ir atkarīgs arī no zāles iekārtojuma (zema līnija vai augsta līnija).

b) Pārāk zems vakuuma līmenis: ja vakuuma līmenis ir pārāk zems, tas noved pie nepilnīgas izslaukšanas, izraisot oksitocīna darbības laikā neizslauktā piena aizturi un potenciālu sastrēgumtūskas veidošanos paaugstināta iekšējā spiediena dēļ.

a) Pulsāciju fāžu attiecība: tā ir attiecība starp vakuuma darba un atpūtas fāzi. Ideāla attiecība parasti ir ap 60:40 vai 70:30. Novirzes no šīs normas parasti noved pie nepareizas slaukšanas dinamikas, veicinot sastrēgumtūskas veidošanos pupos.

b) Pulsāciju frekvence: ātrums, ar kādu pulsatora cikli jāuztur diapazonā no 45 līdz 60 cikliem minūtē. Nepareizs pulsāciju ātrums/frekvence izraisa nevienmērīgu piena plūsmu un pārmērīgu slodzi pupu audiem.

3. Pupu gumijas

Materiāls un dizains

a) Materiāls: pupu gumijas, kas izgatavotas no nekvalitatīva materiāla, var izraisīt pārmērīgu spiedienu un berzi. Lai samazinātu audu bojājumus, priekšroka dodama silikonam vai kvalitatīvai un ļoti elastīgai gumijai.

b) Forma un dizains: pupu gumijām jābūt veidotām tā, lai tās pareizi apņemtu pupu. Nekvalitatīvas gumijas izraisa nevienmērīgu spiediena sadalījumu, izraisot lokalizētus audu bojājumus un sastrēgumus. Gumiju izmērs, kas neatbilst doto dzīvnieku pupu garumam un formai, palielina šo problēmu.

Gumiju stāvoklis

a) Nolietojums: laika gaitā gumija nolietojas un zaudē elastību. Nokalpojušas pupu gumijas atpūtas fāzē nepilnīgi atslābst, novedot pie nepārtraukta spiediena iedarbības uz pupu bez atpūtas fāzes. Šāda situācija arī provocē strēgumtūskas attīstību.

b) Nomaiņas grafiks: regulāra gumiju nomaiņa saskaņā ar ražotāja ieteikumu ir būtiska, lai saglabātu optimālus slaukšanas kvalitāti.

4. Slaukšanas ķekari un to pozicionēšana

Ķekara svars

a) Simetrisks svara sadalījums: smagi slaukšanas ķekari velk uz leju tesmeni, īpaši, ja tie nav pareizi pozicionēti attiecībā pret govs ķermeni. Tā ir papildus slodze pupiem, kas var rosināt sastrēgumtūskas attīstību.

b) Ķekara balsti: ķekara balstu vai “roku” izmantošana var palīdzēt vienmērīgi sadalīt svaru un mazināt slodzi tesmenim un pupiem.

Aparāta pozicionēšana un uzlikšana

a) Aparāta uzlikšana: aparāta pozicionēšana un korekta uzlikšana ir būtiska, lai izvairītos no pupu sagriešanas un izstiepšanas. Nepareizi pozicionēts aparāts rada nevienmērīgu vakuuma padevi un palielina sastrēgumu risku pupu ādā un audos.

b) Automātiska aparāta noņemšana: automātiskas noņemšanas ieviešana palīdz novērst pārslaukšanu, jo aparāts automātiski atvienojas, kad piena plūsma samazinās līdz noteiktam līmenim, tādējādi mazinot slodzi pupiem.

a) Optimāls slaukšanas ilgums: pārāk ilga slaukšana noved pie pārslaukšanas.

Pārslaukšanu novēro, ja slaukšanas aparāts turpina darbību arī pēc tam, kad piena plūsma jau beigusies. Tas izraisa nopietnu mehānisku traumu un sastrēgumus pupu ādā un audos. Arī slaukšanas sākumā iespējama pārslaukšana, ja govs netiek pietiekami labi sagatavota un nav vēl gatava atdot pienu.

b) Piena plūsmas uzraudzība: piena plūsmas uzraudzības sensoru un automātiskas aparāta noņemšanas izmantošana nodrošina, ka slaukšana tiek pārtraukta atbilstošā laikā, tā novēršot pārslaukšanas risku.

Lai uzturētu labu tesmeņa un pupu veselību slaucamo govju ganāmpulkā, nepieciešama regulāra slaukšanas iekārtu kalibrēšana un pupu gumiju nomaiņa, govju uzraudzība, lai laikus konstatētu novirzes no normas, pareiza slaukšanas rutīna, optimāls vakuuma līmenis sistēmā un atbilstoša pulsāciju frekvence un fāžu attiecība, kā arī pupu kopšana un dezinfekcija, lietojot dezinficējošus šķīdumus un ādas mitrinātājus, kas aizsargā pupu ādu no infekcijām un bojājumiem. Lai novērstu

pupu ādas un pupu galu bojājumus nepieciešama savlaicīga rīcība. Apsveriet šādus galvenos punktus:

1. Slaukšanas iekārtas apkope

a) Regulāra kalibrēšana: pareizi kalibrēta slaukšanas iekārta (optimāls vakuuma līmenis un pulsāciju frekvence), mazina pārmērīgu un nevēlamu slodzi pupiem.

b) Pupu gumiju nomaiņa: regulāri nomainot pupu gumijas, tiek saglabāta materiāla elastība un atbilstība dotā ganāmpulka govīm. Nenolietotas pupu gumijas nerada berzi un nevēlamu slodzi pupiem.

2. Uzraudzība un rīkošanās

a) Vērošana: regulāri apsekojot govis un pupu stāvokli pēc slaukšanas un nekavējoties rīkojoties, var novērst daudzas komplikācijas.

b) Veterinārā aprūpe: smagos gadījumos var būt nepieciešama veterināra iejaukšanās, un iekaisuma ārstēšana, lai novērstu sekundāras infekcijas attīstību.

3. Korekti slaukšanas paņēmieni

a) Optimāls vakuuma līmenis: lai novērstu pārmērīgu slodzi pupiem pārliecinieties, ka slaukšanas iekārtā ir optimāls vakuuma līmenis.

b) Atbilstoši pulsāciju iestatījumi: iestatiet korektu pulsāciju, kas imitē dabisku zīšanu un samazina slodzi pupiem.

4. Pupu kopšana

a) Pupu dezinfekcija: izmantojiet iegremdēšanas paņēmienu atbilstošā dezinfektantā, lai atbrīvotu pupu ādu no patogēniem un pasargātu no infekcijas.

b) Mitrinātāji: pēc slaukšanas lietojiet kvalitatīvus līdzekļus (gelus) pupu ādas mitrināšanai un mīkstināšanai. Tas palīdzēs uzlabot pupu ādas elastību un mazinās sprēgu un citu bojājumu risku.

Pupu sastrēgumtūska ir ievērojama problēma piena lopkopībā, kas ietekmē gan dzīvnieku labsajūtu, gan piena ražošanu. Tā apgrūtina govju izslaukšanu, jo sašaurina pupa kanālu un noved pie nepilnīgas izslaukšanas ar tai sekojošu mastīta risku. Atpazīstot fizioloģiskās izmaiņas, simptomus, funkcionālu traucējumu pazīmes un apzinoties iespējamās komplikācijas, kas saistītas ar pupu

sastrēgumtūsku, piensaimnieki var uzlabot apsaimniekošanas un profilakses paņēmienus.

Mehāniskajiem faktoriem ir izšķiroša nozīme pupu veselības uzturēšanā slaukšanas procesā. Slaukšanas iekārtu regulāra apkope un kalibrēšana, kā arī labas kvalitātes, atbilstoša izmēra un piemērota dizaina pupu gumiju lietošana un to regulāra nomaiņa var ievērojami samazināt pupu bojājumus un sastrēgumtūskas attīstību. Ir ļoti svarīgi nekavējoties pārbaudīt un atbilstoši koriģēt slaukšanas iekārtas iestatījumus, lai nodrošinātu efektīvu, humānu un tesmenim draudzīgu slaukšanas procesu. Šo mehānisko faktoru negatīvās ietekmes apturēšana un novēršana ļauj piensaimniekiem un veterinārārstiem sadarbojoties veicināt optimālas tesmeņa veselības uzturēšanu un kvalitatīva piena ražošanu.